Eksistenciālā terapija piedāvā personības izaugsmes iespēju. Terapijas rezultātā cilvēks iegūst brieduma izjūtu, kas palīdz aci pret aci nostāties pret savas dzīves problēmām, šķietami neatrisināmām situācijām, sāpēm, vilšanos un krīzēm, nebaidīties no tām un risināt tās, nevis bēgt no tām. Eksistenciālās terapijas rezultātā cilvēks var izprast savas līdzšinējās reakcijas un atklāt jaunas, elastīgas iespējas dažādu sarežģījumu risināšanā. Šis elastīgais skatījums un savas brīvības apzināšanās ļauj labāk pieņemt visu esošo, pārvarēt trauksmi, kas saistīta ar dzīves nenoteiktību un galīgumu, sarežģījumiem, pretrunīgumu un paradoksiem. Tieši tāpēc, ka cilvēka dzīve nav bezgalīga, cilvēks atklāj, ka par to ir vērts domāt un cīnīties (E. van Deurzen-Smith). Un, kaut gan cilvēks ir “iemests” šajā pasaulē (M. Heidegger), un tā ir ierobežota laikā un telpā, viņš var gūt “drosmi būt” (P. Tillich), saskatīt savu atbildību un uzņemties to, lai kļūtu par to, kas viņš vēlas būt, un darīt to, ko viņš uzskata par vērtīgu, jeb autentiski dzīvot – dzīvot pašam savu dzīvi.
Eksistenciālā terapija sniedz iespēju apzināties savu dzīvi šeit un tagad un savu personīgo atbildību par dzīvē notiekošo. Palīdz atbrīvoties no izjūtas, ka klients ir savas pagātnes vai apstākļu upuris. Cilvēks, kas patiešām ir upuris, var atbrīvoties no šīs lomas, atjaunoties un atgūt spēka izjūtu. Attiecībās ar citiem cilvēkiem (īpaši grupu terapijā) šis terapijas veids sniedz iespēju iepazīt savu esamību pasaulē, izprast sevi un izvēlēties sev nozīmīgas attiecības. Eksistenciālā terapija ir īpaši piemērota cilvēkiem, kas meklē dzīves jēgu, vēlas patstāvīgi risināt savas dzīves problēmas un negaida no terapeita “gatavas receptes”, kā to vajadzētu darīt. Ļauj apzināties cilvēkam savas iespējas un to ierobežojumus, apzināti pieņemt lēmumus un samierināties ar neizbēgamo.
KLIENTI:
Pieaugušie
EKSISTENCIĀLĀ TERAPIJA PIEMĒROTA:
Pastāv uzskats, ka eksistenciālā terapija ir īpaši piemērota cilvēkiem robežsituācijās – dzīves vai attīstības krīzēs, tuvinieka zaudējuma gadījumā vai darbā ar mirstošajiem. Arī eksistenciālā vakuuma gadījumā, kad cilvēks jūtas tukšs un nespēj ieklausīties sevī un savās vajadzībās. Bieži tas izpaužas kā dzīves mērķu trūkums, depresija, vērtību un prioritāšu zaudēšana, ēšanas traucējumi un tieksme lietot alkoholu un narkotikas.
Individuālās vai grupu terapijas sesiju laika ierobežotība sniedz klientam iespēju apzināties savas attiecības ar dzīvi un nāvi, mudina pilnīgāk izmantot savas dzīves laiku, lai viņš apjēgtu un sasniegtu mērķus un izmantotu iespējas.
EKSISTENCIĀLĀ TERAPIJA NAV PIEMĒROTA:
Eksistenciālā terapija nebūs piemērota cilvēkiem, kas: