Organizācija sistēmiskā aspektā ir jebkuras formas, veida un statusa uzņēmumi, komercsabiedrības, organizācijas (NVO – biedrības, fondi, asociācijas, nodibinājumi), iestādes un apvienības (arī politiskās partijas); no mazā uzņēmuma līdz pat valstij kā vienotai sistēmiskai vienībai. Arī neformālās organizācijas un apvienības.
Organizācija ir daudzdimensionāla “sociāla sistēma”, kurai ir sava personīgā iekšējā dzīve, bet kura pastāv un spēj pastāvēt tikai tad, ja ja tā ir kādas lielākas sistēmas apakšsistēma jeb ietilpst kādā lielākā sistēmā, proti, tā sazinās ar citām sistēmām un veido ar tām attiecības.
Visām organizācijām kopīgais ir tas, ka pastāvot, dzīvojot un dabojoties noteiktā veidā tagadnē, tās ir pakļautas izmaiņām un mainās. Šajā ziņā organizāciju var salīdzināt ar organismiem, kas noteiktu laiku dzīvo, aug, attīstās un mirst. Organizācijas pastāv starpposmā starp mūžību un īslaicīgumu. Organizācijas var pastāvēt atšķirīgu laika posmu – no pāris mēnešiem līdz pat 100 gadiem un ilgāk, tomēr katria no tām ir sava vēsture. Tajā var strādāt atšķirīgs darbinieku skaits – no viena darbinieka līdz simtiem darbinieku, un dažādos laika periodos tai var būt krasi atšķirīgs darbinieku skaits.
Organizācijas kā sistēmas galvenie elementi – darbinieki, klienti, produkti un pakalpojumi, ko tā sniedz, misija un mērķi, kā arī vēl daudzi citi elementi atkarībā no konkrētās organizācijas veida, formas, statusa un vēstures.
Organizācija kā sistēma kopumā ir daudz lielāka nekā tikai tās elementu summa, tieši tāpat kā jebkura dzīva organisma sistēma. Piem., cilvēks kā dzīva sistēma ir daudz vairāk nekā tikai viņa orgānu sistēmu summa.
Darbinieks ar organizāciju ir saistīts tikai uz noteiktu laiku – viņš sniedz savu ieguldījumu tās attīstībā, piedzīvo savu personisko un profesionālo izaugsmi un kādā brīdī organizāciju atstāj. Un viņa vieta organizācijā atkal uz kādu noteiktu organizācijas dzīves laiku kļūst pieejama citam darbiniekam.
Katrs jauns darbinieks ienes organizācijā arī savu personisko dinamiku, kas turpina “savu kustību” starp jau pastāvošajām organizācijas dinamikām.
1) katram pie sistēmas piederīgajam ir sava vieta tajā (piederība)
2) kārtība, kas nosaka pareizu organizācijas elementu izvietojumu (kārtība)
3) apmaiņas procesos starp organizācijas elementiem ir došanas-ņemšanas līdzsvars
Ja kāds no šiem veselīgas sistēmas pamatprincipiem ir pārkāpts, tad rodas dažāda rakstura traucējumi organizācijas darbībā līdz pat organizācijas darbības apturēšanai un likvidācijai.
Grūtība slēpjas tajā apstāklī, ka šie traucējumi parasti nav viegli ieraugāmi un identificējami, jo pati sistēma kā dzīva sistēma tiecas saglabāt veselumu, izslēdzot tos sistēmas elementus, ar kuriem ir saistīta konkrētā grūtība, un tie kļūst klātesoši ar būtisku ietekmi uz organizācijas dzīvi, bet vienlaikus arī ir neredzami. Organizāciju sistēmiskie sakārtojumi galvenokārt ir vērsti uz to, lai identificētu šos sistēmas pamatprincipu traucējumus (pārkāpumus) un ieraugot tos sistēmā, veikt nepieciešamo kustību šī traucējuma “novēršanai”, lai atjaunotu veselīgu organizācijas “dzīves enerģijas” plūsmu sistēmā.
Organizāciju sakārtojumi ir nenovērtējams instruments organizāciju krīžu situācijās un konfliktu vadīšanā, kā arī ieviešot jebkuras pārmaiņas organizācijā (darbības sfēras/vietas maiņa, mērķu maiņa, reorganizācija, personāla rotācija utt.) - gan pārmaiņu nepieciešamības identifikācijai, gan to plānošanas, ieviešanas un adaptācijas procesā. Sistēmiskais sakārtojums primāri vērsts uz organizācijas kā veselīgi funkcionējošas sistēmas vajadzībām un interesēm, nevis atsevišķu darbinieku personīgajām interesēm konkrētajā organizācijā.
Sesijas formāts:
individuālā sesija, komandas sesija vai grupas sesija
grupā vai komandā piedalās konkrētās organizācijas/komandas cilvēki
Sesijas ilgums:
individuālā sesija – līdz 1,5h
grupas/komandas sesija – līdz 2h
Cena:
individuālā sesija – 150EUR
grupas/komandas sesija – 300EUR/sesija
Norises biežums:
pēc vienošanās, tomēr ieteicams ne biežāk par 1 reizi 3 nedēļās, jo sakārtojumā iegūtās informācijas aktivācijai un integrācijai ir nepieciešams zināms laika periods.
Reizēm pietiek arī ar vienu sesiju, lai tiktu identificēta grūtība un rasts skatījums uz nepieciešamo kustību organizācijā šīs grūtības novēršanai vai pat tās pārvēršanā par organizācijas resursu.
Situācijās, kas saistītas ar pārmaiņu ieviešanu, konfliktiem vai krīzēm organizācijā var būt nepieciešamas/noderīgas vairākas (3 – 5) secīgas sesijas, tomēr ne biežāk kā 1 reizi nedēļā.
Norises vieta:
sesijas notiek klātienē, sistēmisko sakārtojumu vadītāja telpās vai klienta telpās pēc vienošanās. Ir pieejamas arī attālinātās sesijas Skype vai citā abpusēji pieejamā interneta platformā.